Skotu foldi un straiti
Skotu nokareno ausu kaķis ir ļoti spēcīgs - gluži tāpat kā viņa senči fermeru kaķi. Skotu nokareno ausu kaķi izskatās ļoti piemīlīgi, miermīlīgi un labsirdīgi, ar samērā klusu balsi. Ar visu savu izskatu viņi izrāda, cik ļoti alkst atrasties cilvēka sabiedrībā. Šīs šķirnes kaķi lieliski pielāgojas dzīvei gan pārapdzīvotā dzīvoklī starp skraidošiem bērniem un suņiem, gan mazā vientuļnieka miteklītī. Skoti nav bailīgi un labi sadzīvo ar citiem mājdzīvniekiem.
Pēdējo četrdesmit gadu laikā Skotu nokareno ausu kaķis (Scottish Fold) ir ieguvis un nostiprinājis savu īpašo, atpazīstamo tipu, kaut gan ticis pārots gan ar amerikāņu īsspalvainajiem, gan Britu īsspalvainajiem kaķiem. Skotu kaķis ir vidēja izmēra, ar apaļīgu, mazliet korpulentu stāvu. Acis viņam ir lielas, apaļas un atstatus novietotas, pāreja no pieres uz degunu profilā viegli iezīmēta. Īsspalvainā skotieša variācija ir ar mīkstu spalvu un bagātīgu pavilnu, bet garspalvainais variants lepojas ar zīdainu spalvu, kas ir izteikti garāka pakaklē (kā „žabo") un uz pakaļkājām (kā „bikšeles"), pie tam garā spalva nemēdz savelties. Krāsu gamma skotu nokareno ausu kaķim ir ļoti daudzveidīga un ietver visus iespējamos variantus.
Pēdējo četrdesmit gadu laikā Skotu nokareno ausu kaķis (Scottish Fold) ir ieguvis un nostiprinājis savu īpašo, atpazīstamo tipu, kaut gan ticis pārots gan ar amerikāņu īsspalvainajiem, gan Britu īsspalvainajiem kaķiem. Skotu kaķis ir vidēja izmēra, ar apaļīgu, mazliet korpulentu stāvu. Acis viņam ir lielas, apaļas un atstatus novietotas, pāreja no pieres uz degunu profilā viegli iezīmēta. Īsspalvainā skotieša variācija ir ar mīkstu spalvu un bagātīgu pavilnu, bet garspalvainais variants lepojas ar zīdainu spalvu, kas ir izteikti garāka pakaklē (kā „žabo") un uz pakaļkājām (kā „bikšeles"), pie tam garā spalva nemēdz savelties. Krāsu gamma skotu nokareno ausu kaķim ir ļoti daudzveidīga un ietver visus iespējamos variantus.
Iespējami divu tipu šīs šķirnes dzīvnieki - ar nokarenām ausīm (folded ear), vai ar parastām, stāvām ausīm (straight). Kaķēni visi piedzimst ar „normālām" austiņām, bet trīs-četru nedēļu vecumā ausis vai nu kļūst nokarenas, vai paliek stāvas. Kaķēnam sasniedzot divpadsmit nedēļu vecumu, iespējams noteikt kaķēna kvalitāti - izstāžu kaķis, cilstdarba turpinātājs vai mājas mīlulis. Par izstāžu kaķi (show) var kļūt tikai kaķēns ar kārtīgi „gulošām" nokarenām austiņām, tāpēc tādu izaudzēt sapņo katrs audzētājs. Arī Skotu nokareno ausu kaķi ar stāvām ausī var izstādīties, bet tomēr ne visas felinoloģiskās organizācijas ļauj šādiem kaķiem izstādīties čempionu klasē.
Iegūt labu izstāžu kvalitātes Skotu nokareno ausu kaķi ir visnotaļ grūti, tāpēc tie ir sastopami samērā reti un attiecīgi arī maksā dārgi. /Svetlana Žabrec, audzētava „Jollycat"/ |
Meditācija kopā ar kaķi!
Kaķis soļojot pa savu dzīvi, ir atpūtnieks, harmonizēts dzīvnieks un cilvēkos izraisa mīļuma jūtas. Kaķis dienas gaitā veic pāris viņam nepieciešamās darbības un pārējā laikā viņš vienkārši atpūšas, meditē, un čilo.
Varbūt der kaut ko pamācīties no viņa? Papildinot domu, ka meditēt var, veicot ikdienas darbus, kaķa bužināšanu vai vienkārši atlaišanos krēslā kopā ar kaķi arī varam pieskaitīt pie meditācijas veida. Ja kaķis nāk pie Tevis mīlināties, nedzen viņu projām, pat, ja Tev ir daudz ko darīt. Varbūt ir laiks atpūtai, kas Tev tieši nepieciešama, lai vēlāk veiktos darbi raitāk. Paņem kaķi klēpī, bužini un murrā kopā ar viņu. Nedomā neko vairāk, tik ieklausies viņa murrāšanā. Koncentrējies tikai uz savu dzīvnieciņu, lai Tevi pārņem viņa miers un harmonija.
Kaķis murrā 25 līdz 150 Hercu diapazonā. Ir konstatēts, ka skaņas frekvence šādā diapazonā var stimulēt kaulu augšanu un dziedēšanu. Viena no jaunākajām teorijām – murrāšanas laikā izdalās endorfīns, kas ir dabisks pretsāpju un brūču sadzīšanas veicināšanas hormons.
Kaķis murrā dažādās dzīves situācijās, kad ir apmierināts un laimīgs, kad tam ir bijusi kāda trauma un arī tad, ja ir tuvu nāvei, stresa situācijās un arī dzemdību laikā.
Ir divas teorijas par to, kā veidojas murrāšanas skaņa. Viena no tām ir, ka murrāšanu aktivizē nerva vibrācijas balsenē. Šis nervu signāls izraisa vibrāciju balss saitēm, un diafragma kalpo par skaņas vadītāju, radot muzikālo kaķa murrāšanu. Veterinārārsts Neils C. Pedersons, uzskata, ka murrāšana tiek uzsākta no CNS un ir apzināta darbība. Kaķi murrā tikai tad, kad viņi to vēlas.
Savukārt otra teorija vēsta, ka murrāšana nāk no balsenes asinsvadiem un ir neapzināta darbība.
Meditēšanu kopā ar kaķi varētu veikt tie, kuriem nesanāk pirms un pēc gulēt iešanas 15 min pameditēt, lai uzlabotu miega kvalitāti un sakārtotu prātu visas dienas garumā.
Ja nespēj nokoncentrēties uz savu elpošanu, kas ir klusa, tad koncentrējies uz kaķa elpošanu un izjūtu vibrācijas iziešanu caur savu krūšu kurvi. Patīkamas izjūtas garantētas.
Kad jūsu kaķis iekārtojas jums klēpī, paliek ķepiņas zem sevis un sāk murrāt, ir skaidrs, ka viss ir kārtībā. Viens no iemesliem, kāpēc mēs mīlam savus kaķus - tā ir labsajūta, kurā viņi dalās ar mums. Murrājošs kaķis mūsos izsauc mieru un labsajūtu, rada pozitīvas emocijas. Bet kāpēc kaķi murrā? Un kas rada šis īpašās skaņas?
Pastāv uzskats, ka murrāšanas sākotnējā funkcija - iespēja kā kaķēni var paziņot savai mātei, ka ar tiem viss ir kārtībā. Kaķēns var murrāt sākot no otrās savas dzīve dienas. Tas nevar ņaudēt tad, kad zīž pienu, bet var tajā laikā murrāt. Murrāšana ir kaķēnu sākotnējās saziņas pamatā un viens no pirmajiem signāliem saiknei ar savu māti. Kaķēnu māte murrā saviem mazuļiem, lai tie justu viņas klātbūtni un nomierinātos.
Ir daudzas teorijas, kuras izskaidro, kā rodas murrāšana. Taču vienprātības šajā jautājumā nav. Viena no teorijām izsaka pieņēmumu, ka murrāšana rodas no neīsto balss saišu svārstībām (tās ir novietotas blakus īstajām balss saitēm). Cits viedoklis ir, ka murrāšana rodas plaušu svārstību rezultātā. Vēl ir viedoklis, ka vibrāciju iemesls krūšu kurvī un elpvadā ir asins cirkulācijas rezultāts. Pastāv teorija par diafragmas un rīkles muskuļu saraušanās fāžu nobīdes efektu murrāšanas pamatā. Mūsdienās vispopulārākā ir teorija par to, ka murrāšana ritmisku svārstību rezultātā rodas kaķa balsenē. Nervu impulsi izsauc balss saišu vibrāciju, tai pat laikā diafragma ir kā pumpis, kurš dzen gaisu caur šīm vibrējošām balss saitēm un tādejādi rodas muzikāla murrāšana. Murrāšanu uzsākas no centrālās nervu sistēmas un tā ir kaķa paša radīta. Citiem vārdiem sakot - kaķi murrā tad, kad to paši grib.
Murrāšana ir kaķu komunicēšanas sistēmas neatņemama sastāvdaļa un notiek daudzu iemeslu dēļ. Augošam kaķēnam murrāšana var būt kā aicinājums uz spēlēšanos. Kaķēns aicina savus vienaudžus uz jautru paskraidīšanu vai kopīgām rotaļām. Kas mēs esam par kaut ko uztraukušies, tad dažkārt, lai nomierinātos, mēs klausāmies mierīgu mūziku. Kaķēnam tāda nomierinoša mūzika ir viņa paša murrāšana.
Murrāšana ir arī sava veida saziņas valoda. Kaķim pieaugot, murrāšanas nozīme mainās. Daži kaķi murrā tāpēc, lai parādītu savu apmierinātību un prieku, taču murrā arī tie kaķi, kuri ir ļoti nobijušies vai jūtās slimi (tā viņi ārstē sevi), kā arī kaķenes murrā dzemdību laikā. Bieži vien kaķi var murrāt savas nāves priekšnojautās. Šāda sava veida noslēguma murrāšana var liecināt par satraukumu vai, iespējams, eiforiju - stāvokli kāds mēdz būt neizārstējami slimiem cilvēkiem. Ir vispārzināms fakts, ka glaudot kaķi vai kaķim apguļoties mums blakus vai klēpī, cilvēkam stabilizējas asinsspiediens, zūd galvassāpes.... Nu bet ja kaķis vēl arī šajos gadījumos murrā, tad veselības uzlabošanas iespēja būtiski palielinās. Murrāšana ir sava veida vibrācija, kura kaut kādā brīnumainā veidā labvēlīgi iedarbojas gan uz kaķa, gan cilvēka organismu. Tāpēc murrāšana kaķim ir arī sava veida aptieciņa.
Zinātnieki, kuri pēta dzīvnieku uzvedību, apgalvo, ka tie kaķi, kuri murrā stresa situācijā, tādā veidā sevi nomierina un uzmundrina, līdzīgi kā cilvēki, kuri šādos gadījumos dungo kādu dziesmiņu. Sabiedēts kaķis var murrāt lai parādītu savu padevību un to, ka nav agresīvs. Savvaļas kaķis var murrāt lai parādītu, ka tas var uzbrukt un citiem kaķiem no viņa ir jāuzmanās. Pieaugušie kaķi var murrāt rotaļu laikā vai tuvojoties citiem kaķiem, tādejādi signalizējot, ka tie ir noskaņoti miermīlīgi un vēlas pienākt tuvāk.
Interesants fakts: kad kaķis murrā, saklausīt tā sirdspukstus un elpošanu praktiski nav iespējams. Ir zināms, ka vairums kaķu pārstāj murrāt, ja redz vai dzird no krāna tekošu ūdeni. Tāpēc veterinārārsti ļoti bieži izmanto nelielu viltību - atgriež savā kabinetā ūdens krānu, lai kaķis pārstātu murrāt un varētu paklausīties tā sirdi vai plaušas.
Murrāšana var būt dažāda pēc intensitātes un emocionalitātes. Tā spēj izpaust plašu kaķa emociju spektru. Centieties uzmanīgi vērot savu murrājošo mīluli un iespējams jūs spēsiet to labāk saprast. Lai arī kāds būtu skaidrojums par to kā kaķis murrā, būtībā tas nozīmē kaķa apmierinātību vai arī ir saistīts ar tā pašsajūtas uzlabošanos stresa laikā. Murrāšana ir viena no visjaukākajām kaķu īpašībām.
Scottish Fold standarts
Galva
Apaļa galva ir novietota uz vizuāli īsa kakla.
Žokļi ir labi veidoti, it īpaši runčiem.
Acis ir lielas un apaļas, novietotas atstatus.
Deguns - īss, ar nelielu iespiedumu.
Ausis ir noliektas uz prieksu un uz leju, mazās stingrās ielocēs
Ausīm japieguļ pie galvas kā cepurītei, pasvītrojot galvas apaļo formu. Ausu galiņi ir noapaļoti.
Ķermenis
Skotu nokareno ausu kaķis ir videji liels, muskuļots.
Kājas ir vidēji garas, ķepas ir pievilcīgi noapaļotas.
Aste ir vidēji gara, vai gara. Visieteicamākā ir gara aste, kas astes gala virzienā kļūst smailāka, astes gals ir noapaļots..
Kažoks ir ļoti biezs, mīksts un elastīgs.
KRĀSA
Pamats ir melns, balts, zils, krēmkrāsas, brūns, sarkans, violets, sudrabains vai zelta, taču nokrāsu variant ir ļoti daudz.
Scottish Fold kaķi izstādēs vērtēti pēc šādas punktu sistēmas:
Galva - 20 punkti
Ausis - 30 punkti
Ķermenis - 15 punkti
Aste - 15 punkti
Vilnas krāsa - 5 punkti
Vilna - 10 punkti
Acu krāsa - 5 punkti
Kopā : 100 punkti
Apaļa galva ir novietota uz vizuāli īsa kakla.
Žokļi ir labi veidoti, it īpaši runčiem.
Acis ir lielas un apaļas, novietotas atstatus.
Deguns - īss, ar nelielu iespiedumu.
Ausis ir noliektas uz prieksu un uz leju, mazās stingrās ielocēs
Ausīm japieguļ pie galvas kā cepurītei, pasvītrojot galvas apaļo formu. Ausu galiņi ir noapaļoti.
Ķermenis
Skotu nokareno ausu kaķis ir videji liels, muskuļots.
Kājas ir vidēji garas, ķepas ir pievilcīgi noapaļotas.
Aste ir vidēji gara, vai gara. Visieteicamākā ir gara aste, kas astes gala virzienā kļūst smailāka, astes gals ir noapaļots..
Kažoks ir ļoti biezs, mīksts un elastīgs.
KRĀSA
Pamats ir melns, balts, zils, krēmkrāsas, brūns, sarkans, violets, sudrabains vai zelta, taču nokrāsu variant ir ļoti daudz.
Scottish Fold kaķi izstādēs vērtēti pēc šādas punktu sistēmas:
Galva - 20 punkti
Ausis - 30 punkti
Ķermenis - 15 punkti
Aste - 15 punkti
Vilnas krāsa - 5 punkti
Vilna - 10 punkti
Acu krāsa - 5 punkti
Kopā : 100 punkti